Saprotamāks skats uz panikas lēkmēm, ķermeni un emocijām.
Apraksts
Kas patiesībā notiek mirklī pirms panikas lēkmes — un kāpēc ķermenis reizēm pirmais pasaka, ka kaut kas ir par daudz? Ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons skaidro, kā stresors var pārvērsties ķermeņa simptomos un kāpēc lēkme ne vienmēr sākas tur, kur to pamanām.
Lekcijā viņš pēta panikas lēkmes saikni ar emocijām, attiecībām, darbu, robežām, bērnībā apgūtiem modeļiem un zaudējuma pieredzi. Tu iegūsi valodu, ar kuru uzmanīgāk paskatīties uz savām reakcijām, nevis tikai cīnīties ar simptomu. Lekcija neaizstāj ārsta, psihoterapeita vai cita speciālista konsultāciju, īpaši tad, ja simptomi parādās pirmo reizi.
Ko Tu iegūsi
- Sapratīsi, kā ķermeņa simptomi var būt saistīti ar stresoru un emociju.
- Uzzināsi, kāpēc svarīgi paskatīties uz situāciju pirms panikas lēkmes.
- Redzēsi, kā bērnības, attiecību un darba pieredze var ietekmēt panikas lēkmes.
- Iegūsi skaidrāku priekšstatu par somatizāciju un tās lomu panikā.
- Uzzināsi, kādos gadījumos lektors iesaka piesaistīt ārstu, psihoterapeitu vai medikamentozu atbalstu.
Šī lekcija Tev noderēs, ja…
- piedzīvo panikas lēkmes un vēlies saprast, kas var notikt pirms simptomiem
- pazīsti sirdsklauves, elpas trūkumu, reiboni vai pēkšņu ķermeņa trauksmi
- gribi ieraudzīt saikni starp stresu, emocijām, attiecībām un ķermeņa reakcijām
- vēlies labāk saprast, kā robežas, vainas izjūta vai kauns var saistīties ar trauksmi
- panikas lēkmes ir parādījušās Tev vai kādam tuvam cilvēkam saspringtā dzīves posmā
Lekcijas saturs
- Kas ir panikas lēkme ķermeņa un psihes līmenī
- Stressors, emocija un ķermeņa signāli
- Kad reakcija kļūst par simptomu
- Sociāli emocionālā pieredze bērnībā
- Robežas, “nē” un neizpaustas izjūtas
- Somatizācija un slimības ieguvumi
- Darba, attiecību un ģimenes piemēri
- Medikamenti, psihoterapija un speciālista palīdzība
- Kāda loma ir zaudējumiem?
- Ģimenes modeļi un pārmantotas pārliecības
- Automātiskās domas panikas laikā
- Ar ko sākt skatīties uz savām lēkmēm
Citāti no lekcijas
„To fizisko, lai gan viņa ir nepatīkama (..), diezgan bieži ir vieglāk izturēt.”
Artūrs Miksons
„Tas nenotika šodien. Tas nenotika vakar.”
Artūrs Miksons
„Nē, gēnos nav panikas lēkmju.”
Artūrs Miksons
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai lekcija der, ja panikas lēkme bijusi pirmo reizi?
Lekcijā Artūrs Miksons skaidro, kā skatīties uz panikas lēkmēm, bet uzsver arī fiziskās veselības pārbaudes nozīmi. Ja simptomi parādās pirmo reizi, svarīgi konsultēties ar ārstu un neizdarīt secinājumus tikai no lekcijas.
Vai lekcijā runā tikai par emocijām vai arī par ķermeņa simptomiem?
Tiek apskatīts gan ķermeņa, gan psihes līmenis: sirdsklauves, elpas trūkums, reibonis, vēdera reakcijas un citas sajūtas. Lektors skaidro, kā šie simptomi var būt saistīti ar stresoru un emocionālo pieredzi.
Vai būs runa par bērnības pieredzi?
Jā. Lekcijā ir skaidrots, kā agrīna pieredze, attieksme pret emocijām, robežām un “nē” var ietekmēt to, kā cilvēks vēlāk reaģē uz spriedzi.
Vai Artūrs Miksons runā par medikamentiem?
Jā, lekcijā tiek pieminēta medikamentu loma panikas lēkmju gadījumā un tas, kā tā var atšķirties no psihoterapeitiska darba ar cēloņiem. Tā nav individuāla ārstēšanas rekomendācija.
Vai lekcija noderēs, ja panikas lēkmes ir tuviniekam?
Jā, tā var palīdzēt labāk saprast, kas var notikt ar cilvēku panikas lēkmes laikā un kāpēc simptomi nav tikai “saņemšanās” jautājums. Lekcijā ir arī piemēri par pusaudžiem, ģimeni un attiecībām.
Vai lekcija paliek man pēc pirkuma?
Jā. Atsevišķi pirktu lekciju vai izlasi vari skatīties savā kontā atkārtoti. Gada abonements dod piekļuvi visām lekcijām abonēšanas laikā.
Lektors
Artūrs Miksons – ārsts-psihoterapeits RSU psihosomatikas klīnikā, pieprasīts lektors mentālās veselības tematikā.
Lekcijas video
- 1 sadaļas
- 1 lekcija
- Bez skatīšanās ierobežojuma
